Kā es uzņēmumu dibināju, un nenodibināju.

 

Šis ieraksts būs par to, kā nevajag darīt. Varbūt šķiet neiespējami, tomēr es iesaku mācīties no manām kļūdām, tas būs lētāk, un ietaupīs jums laiku un krietnu daudzumu nervu šūnu.

Īsumā: Piedalījos projektā, iesniedzu biznesa ideju. Ideja noslīpēta līdz pēdējam, Biznesa plāns sarakstīts izcils, (kā nekā tieši to arī studēju). Ideja tiek akceptēta, plānotais finansējums iegūts.. Un ko tagad? Tas arī ir tas, par ko mēs neesam raduši nedz lasīt, nedz runāt, nedz meklēt informāciju. Visi kā aizsvilušies meklē finansējumu biznesa idejas īstenošanai, bet lielākais atbalsts ir nepieciešams tieši idejas attīstīšanai un ieviešanai reālajā dzīvē. Ir tik daudz informācijas par to kā plānot uzņēmējdarbību, kā to vadīt, bet īstais jautājums ir par to- kā uzsākt?  Padalīšos ar dažām atziņām kuras ieguvu ejot šo uzņēmuma izveides ceļu, un piedzīvoju savu pirmo sāpīgo izgāšanos.

Par pašu ideju: Latvijā un pasaulē strauji popularitāti gūst dzīvniekiem, videi un veselībai draudzīgs dzīvesveids. Tiek aktīvi piekopts vegānisms, sportiskās aktivitātes, un videi draudzīgas sadzīves tehnikas, kā arī sadzīves priekšmetu iegāde. Nolēmu dibināt uzņēmumu ”REVIVE textile”, kas  izmantojot pārstrādātus tekstilmateriālus un apģērbus, ražotu inovatīva dizaina interjera priekšmetus aktuālajā minimālisma stilā (pārsvarā preces bērniem, sēžam spilvenus, paklājiņus u.c.). Ideja šķita ļoti laba un daudzsološa..BET! Tikai ne Latvijā. Latvijā vēl zero waste kustība ir tikai attīstības stadijā, un lielākā sabiedrības daļa nesaprot šīs idejas nozīmīgumu. Visbiežāk dzirdēju- šuj no humpalām un prasa bargu naudu.. Bet ja tā pavisam godīgi, ”šūt no humpalām” ir dārgi. Paiet ilgs laiks, līdz atrod to materiālu, kas vēl nav tik ļoti novalkāts, lai varētu uzšūt jaunu produktu, tad papildus izmaksas apģērbu mazgājot no tās specifiskās smakas. Vēl papildus laiks ir nepieciešams, lai piegrieztu detaļas, jo tas nav tik vienkārši kā paņemt taisnu auduma gabalu, lietotam apģērbam ir jāatgriež vaļā vīles un jāizvairās no defektiem, principā tas ir diezgan laikietilpīgs process, kas noslēdzas ar kvalitatīvu un rūpīgu roku darbu (šūšanu), un diemžēl Latvijā vel nav tik daudz cilvēku, kas šo novērtētu un uzņēmums varētu dzīvot. Ar laiku jā, ar laiku šī ideja varētu pelnīt.

1.jpg

 

Te būs pāris secinājumi un ieteikumi: 

 ”ir cilvēki kas nespēj nošķirt ”tuvinieku būšanu”  no ”darba attiecībām” ”

  • Sadarbība ar ģimenes locekļiem, radiniekiem un draugiem nav neiespējama, bet nav vēlama. Jau  no bērnības man apkārt riņķo frāze- netaisi biznesu ar radiniekiem. Vienmēr šķita tā tāda klišeja, un ,ka cilvēki jau vienkārši neprot ar radiem komunicēt. Vēl jo vairāk man šo pārliecību ieviesa vienā seminārā, kur par savu veiksmes atslēgu pārliecinoša sieviete minēja veiksmīgo sadarbību ar meitu. Domāju-bingo! Man ir tieši tādi draugi un radi, kas manu ideju varētu palīdzēt īstenot. Ai kā es kļūdījos! Šī laikam bija mana izšķirošā kļūda, kas visu projekta darbību uz laiku apstādināja, līdz beidzot piebeidza. Ar tuviniekiem ir tā problēma, ka zūd tā smalkā saikne kas veidojas starp darba devēju un padoto. Vadītājs daudz ko līdz galam nepasaka, jo domā, ka otrs sapratīs, padotais atļaujas kaut ko neizdarīt, jo vadītājs būdams tuvinieks taču sapratīs un piedos.. Ja runājam par manis pieminēto gadījumu ar māti un meitu, esmu sapratusi, ka vecāku un bērnu attiecības ir stipri līdzīgas kā vadītājam ar padoto, arī tur ir tā vajadzīgā pietāte un cieņa, tieši tādēļ viņai tas izdevās. Saprotiet, ir vajadzīgas stingri noteiktas robežas, noteikumi un termiņi, tam visam ir jābūt atrunātam, un vēl labāk- fiksētam. Jāatceras, ka jebkurš darbinieks, neatkarīgi no tā, vai ir radinieks, darba vietā ir tikai un vienīgi darbinieks, kas ir pieņemts, lai pildītu viņam uzticētos pienākumus. Diemžēl ir ļoti maz tādu cilvēku, kas šo ”tuvinieku būšanu” spēj nošķirt no ”darba attiecībām”, tieši šī iemesla dēļ, es piedzīvoju smagu vilšanos, un sabojāju attiecības. Es izbeidzu darba attiecības, un tas diemžēl maksāja draudzību.

  • Darbaspēks ir un vienmēr būs problēma. Lai veiktu uzņēmējdarbību, ir jāveido komanda.  Tas nemaz nav tik vienkārši,kā varētu šķist. Es biju pārliecināta, ka esmu atradusi izcilu komandu, izcilā vietā un laikā. Precīzāk, izveidošu šūšanas darbnīcu laukos, kur nesen bankrotējusi liela šūšanas kompānija, domāju- šuvējas daudz, visas bez darba- aizies! Atkal kļūdījos! Visas kas piekrita, ātri arī pārdomāja, jo- var lasīt/nodot ogas, pārdot sīkus loriņus tirdziņos, aizvietot kādu atvaļinājumā, paprasīt pabalstus, un darīt citas figņas, kas kaulus nelauž. Ak, un vēl, par laukiem jāsaka- vasarā cilvēkiem ir daudz darbu jau tāpat (saimniecībās), papildu darbu tie nemeklē. Janvārī, februāri, kad pēc svētkiem, naudas tā pamazāk, tad viņi ir gatavi paņemt kādu haltūriņu, bet saprotiet paši, uzņēmumu ar tādiem darbiniekiem neuzturēt.. Un ja jūs šobrīd domājat, ka var taču dabūt darbiniekus pilsētās, un piemēram, piedāvāt strādāt no mājām.. Es jau šo izmēģināju, bet ziniet, cilvēki ir pārāk slinki un ar pašdisciplīnas problēmām. Ja naudu vajadzēs steidzami, tad darbiņus padarīs, ja ne, īpaši nesteigsies.

 

  • Rūpīgi jāizvērtē ko iegādāties uzņēmējdarbības ieviešanas procesā. Un šeit es vēlos uzsvērt, ka runāju par sākuma posmu. Ja godīgi, tas jau šķiet tā loģiski, un vienmēr visos projektos tiek atrunāts, tomēr dzīve ievieš korekcijas, un tad kaut kas mēdz aiziet pa savam.. Mana situācija bija tāda, ka bija plānots iegādāties tehniku, materiālus, izmēģināt prototipus, un tad pasūtīt reklāmas materiālus-birkas. Tomēr tehnikas iegāde kavējās, darbinieki arī savus darbus atlika, atlika, un laika taupības nolūkos domāju- pasūtīšu birkas. Ziniet, ne velti vajadzīga darbu plānošanas secīga struktūra. Pasūtīju 1000 birkas produktam, kas vairs netiks ražots. Lieki, bezjēdzīgi izdevumi. Tāpat arī iegādājos tehniku, ko šobrīd nevarēšu vairs izmantot, jo tā ir specifiska un tika iegādāta tieši tam projektam. Principā, es būtu varējusi bez šādiem zaudējumiem iztikt, ja es neskatoties uz to, ka prototipu ražošana kavējās, tomēr tos būtu sagaidījusi, jo tad es gan zinātu kas jāmaina, gan to, ka dažas iekārtas nemaz nevajag iegādāties.. Tāpēc pacietību, un neskrienam laikam pa priekšu.

 

  • Produkcija vispirms, mārketings pēc tam. Uhh, pilnīgi gribas sakliegt uz sevi, cik muļķīgi es rīkojos. Man tik ļoti patīk reklāma, mārketings un tā vadīšana, ka pārsteidzos. Es izveidoju sociālajos tīklos lapas, un pat mājaslapu, kas diemžēl bija pilnīgi lieki izdevumi, jo īsti nebija ko tajās likt- produkcija kavējās, un kad bija gatava nebija tāda kā vēlējos, principā es iesaku pavisam nopietni apsvērt- vai Jums ir nepieciešams apmaksāt mājaslapas izmaksas? Varbūt pilnībā pietiek ar lapu facebook?  Un nesteidzieties..nesteidzieties arī izveidot to lapu, no sākuma parūpējieties par kvalitatīvu produkciju, un tad domājiet par reklāmu, un protams, neaizmirstiet par reklāmas kvalitāti. Nevienam nepatīk graudaini un nekvalitatīvi foto.

 

  • Iegādāties tehniku tikai ar garantiju. Mūžsenais teiciens- skopais maksā divreiz. Un atkal, un atkal es uzkāpju uz tā paša grābekļa. Es kā savas jomas speciālists tik ļoti gribēju iegādāties pēc iespējas labāku tehniku, tādēļ pieļāvu briesmīgu kļūdu- iegādājos to lietotu. Ja nesaprotat par ko iet runa, piemērs- vajadzīga šujmašīna, man tam ir paredzēti 300 eur. Pa 300 sanāk jauna plastmasas (hobiju klases), vai lietota rūpnieciskā, (rūpnieciskā protams labāka, bet bez garantijas). Nopērku to, kas šķietami labāka- lietotu rūpniecisko, bet viņa man salūzt..remonti, detaļas, un rezumē- par kopējo summu būtu nopirkusi ļoti, ļoti labu hobiju klases šujmašīnu ar garantiju. Tagad es zinu, beidzot būšu iemācījusies- skopais maksā divreiz.

”uzrakstīt projektu, kas izskatās labi- nav grūti, grūti ir uzrakstīt reālistisku projektu”

  • Idejas izvērtējums vienmēr būs pārspīlēti optimistisks, pat ja Jums šķiet ka tā nav. Ne velti iesaka veikt aptaujas, un tās visbiežāk arī veic, tomēr iznākums tiek interpretēts vai nu par labu idejai, vai arī paši jautājumi jau ir sastādīti par labu idejai. Un uz tādām aptaujām nevar paļauties. Manā gadījumā ideja man un apkārtējiem (ar kuriem es runāju, un atzīšos, iespējams ietekmēju) šķita kolosāla..bet realitātē, nevienam mans produkts nebija vajadzīgs. Ziniet kā ir, uzrakstīt projektu, kas izskatās labi- nav grūti, grūti ir uzrakstīt reālistisku projektu, jo tev kā uzņēmējdarbības veicējam tas ir svarīgi.

  • Nepārvērtēt sevi, un ierēķināt papildu laiku. Es biju pārliecināta, ka tādēļ ka gaidīju otro bērniņu, un man visas grūtnieču būšanas nav nekāds pārsteigums, es ar visu tikšu galā viegli. Bet bija vairāk kā grūti. Nevien fiziski grūti, bet arī prāts neklausīja, un pēc dzemdībām vispār- smadzenēs vakuums. Bet nedomājiet, ka papildu laiks vajadzīgs tikai grūtniecēm, visiem ir iespējamas kādas novirzes no normas, tā teikt neparedzēti gadījumi- slimošanas, tehnikas lūšana u.c..

 

  • Nekautrēties jautāt citiem! Es esmu cilvēks, kam kauns kādam kaut ko jautāt, jo negribas uzbāzties, vēl jo vairāk par biznesa lietām, jo šķiet, ka tāpat neviens nepadalīsies ar informāciju. Un tā es tikai zaudēju, nevajag kautrēties, jo kā pieredze rāda, lielākā daļa cilvēku, kam uzraksta privāti nemaz neatsaka palīdzību un ir gatavi dalīties ar informāciju. Bet par to kā es sev iegriezu ar to, ka meklēju info pati- es meklēju kur pasūtīt birkas, un visizdevīgāk (un laikam populārāk, jo google izmet pirmo), šķita to darīt birki.lv. Uh kā uzrāvos! Pirmkārt, tur nemaz nevar tādu mazu tirāžu pasūtīt, otrkārt, pašu lentīšu materiāliem tāds bēdīgs piedāvājums, treškārt, cena arī nebija tik ļoti pievilcīga..un kvalitāte- briesmīga. Lai nebūtu tā, ka es tikai saku fuj fuj fuj, zemāk pievienoju foto, jāsaka ka puse no birkām ir neizmantojamas..skumji, skumji, skumji. Ja Jūs tomēr pasūtāt birkas tur, tad iesaku tās pārbaudīt pie saņemšanas, jo es to neizdarīju, es saņēmu savas birkas ievīkšķītas vairākkārtīgi salocītā a4 formāta kabatiņā, un aiz prieka, ka beidzot kaut kas ”iet uz priekšu” steidzos mājās.

rere2

Birkām, kam ir tikai logo nav ne vainas, tomēr pievērsiet uzmanību V burtiem..tik kvalitatīvi ka ”prieks”. Vārdu ”textile” arī īsti salasīt nevar, tas itkā būtu saprotams, dēļ birku mazā izmēra, tomēr arī par to vajadzēja brīdināt ,kad tās pasūtīju, lai nu kā, šī mācība man izmaksāja 78,65 eur. Paldies!

Rezumē: Kļūdas tādas bezjēdzīgas,saprotamas, paredzamas un novēršamas, bet sekas smagas- mana lolotā ideja izgāzusies. Sirdī un makā tukšums. Visi uzņēmuma materiāli sakrāmēti kastē, un zem galda gaida dienu, kad spēšu no viņiem atteikties, starp citu, ja kādai patīk šī ideja+logo un vēlētos turpināt tāda virziena darbību (respektīvi auduma otrreizējo izmantošanu), droši sakontaktējies ar mani, labprāt ļaušu idejai (ar šo logo) turpināt dzīvot. Vienīgais ko varu teikt- viena gudra doma man bija – nedibināt SIA, bet startēt kā pašnodarbinātajai personai, jihāa! Sakārtot grāmatvedību nu būs daudz vieglāk.

Lai manas kļūdas nav tikai manas mācības vien! Lai Jums izdodas īstenot savas idejas!

Bučas,

paraksts


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s