KUR MEKLĒT UN ATRAST LAIKU?!

sookieray art

Kur pazūd laiks? Agrāk, bērnībā mums visam pietika laika un dienas bija piepildītākas. Bet tagad, tā hroniski trūkst, šķiet dienas, nedēļas, un pat gadi paliek īsāki, arvien mazāk varam paspēt izdarīt, un šķiet, ka mūsu darba ražīgums rūk. Koncentrēties paliek arvien grūtāk. Es ilgi domāju kādēļ tā? Kādēļ es jūtos no visa nogurusi, apjukusi, šķiet galva griežas, gribas visu, bet nepaspēju neko. Apzinājos, ka nenoliedzami paliekot vecākai, arī mani apgriezieni samazinās, bet zināju, ka ne vecums ir vainīgs. Brīžiem domāju, ka pie vainas ir bērni, ka tie ir tie mani badīgie enerģijas vampīri. Es bieži vienai dienai saplānoju par daudz,pusi neizdarīju, un sevi par to šaustīju, kaut gan paveiktais gandrīz vienmēr ir bijis ļoti daudz..  Līdz beidzot es nonācu pie secinājuma,ka mans laika zaglis  un enerģijas ēdājs ir telefons.

Daudz meklēju informāciju, par to, kā telefona lietošana ietekmē cilvēka veselību. Secinājums, ka telefona atkarība ietekmē cilvēku tieši tāpat, kā jebkura cita atkarība. Līdzīgi kā ar narkotikām, šiem cilvēkiem ir nepieciešams lielāks un lielāks laiks, lai sasniegtu to pašu apmierinātības efektu no mobilā telefona lietošanas, bet nesaņemot nepieciešamo dopamīna devu, palielinās nervozitāte, bezmiegs, rodas depresija un dažiem pat panikas lēkmes. Telefona lietošana iespaido arī sociālo kontaktēšanos un ar laiku cilvēki zaudē spēju komunicēt dabīgā ceļā. Biežāk izvēlās rakstīt sms, nekā sarunāties, un lai cik ironiski nešķistu, visbiežāk rodas vēlme izvairīties no satikšanās ar cilvēkiem realitātē. Bērniem rodas izteikts iztēles trūkums (kas ir ļoti svarīgi, nākamajiem zinātniekiem, inženieriem), uztveres un atmiņas pasliktināšanās, rodas miega traucējumi, kas ir svarīgs faktors gan fiziskajai, gan garīgajai attīstībai. Smartfonu izraisītais nervozums, neatkarīgi no vecuma rada strīdus un cita rakstura problēmas gan ģimenē, gan draugu vidū. Zūd realitātes sajūta, un tiek dzīvotas paralēlas dzīves, kaut kur starp sapņiem un realitāti. Pazūd laiks, un nekas vairs nav kā mūsu bērnībā, kad laiks bija atliku likām, jo vecāki mūsu rīcību kontrolēja. Tagad mums pašiem ir sevi jākontrolē, un ir praktiski neiespējami sev pateikt-pietiks!

Kādēļ mēs tik ļoti tiecamies pēc telefona? Meklējot informāciju par to, kā cīnīties ar šo atkarību, likumsakarīgi es atradu arī informāciju par cēloņiem. Un atbilde ir pavisam vienkārša- tam tie ir radīti. Telefoni ir izveidoti tieši tādi, lai mums tos gribētos glaudīt. Es skatījos vienu raidījumu, kur tika ļoti uzskatāmi parādīts, kā aplikāciju veidotāji pēta cilvēku psiholoģiskās īpatnības (tam ir speciāli izstrādātas komandas), lai cilvēku problēmas izmantotu kā ēsmu, jo pats galvenais- lai šīs aplikācijas lietotu pēc iespējas vairāk cilvēku. Tāpat arī telefonu signāli un gaismiņas nav nekas nejaušs. Viss ir rūpīgi izpētīts, un pārdomāts. Kaut pati viedtālruņu cena- arī tas ir instruments ar kura palīdzību tiek garantēts, ka mēs šo ļoti dārgo lietu turēsim sev tuvumā,uzraudzīsim, un lietosim. Viss ir viena liela psiholoģiska spēle, un mēs uzķeramies. Cilvēki tik ļoti grib būt piederīgi, ka tik ļoti ienīstot reklāmas, tie paši ir reklāmas instrumenti, piemēram, iečekojoties prestižā salonā, restorānā, u.c., jo taču ir svarīgi pateikt,es tur biju, es iegādājos! Un ir tik ironiski, ka bez telefona mēs jūtamies nepasargāti, un izolēti no reālās pasaules, kaut gan tieši telefons ir tas, kas mūs var apdraudēt. Un piemēram,avārijas situācijā viedtālrunis būtu tas, kurš trieciena rezultātā saplīstu pirmais, kaut tanī pašā laikā vecā labā nokia pēc kārtīga lidojuma vēl būtu spējīga veikt zvanu..lielāka nedrošība kā mūsdienās vēl nekad nav bijusi, nevar taču zināt,varbūt kāds tieši tagad ir pieslēdzies pie tavas priekšējās kameras un skatās? Bet tik un tā, ja tu aizmirstu mājās telefonu, tu skrietu atpakaļ, jo bez telefona ir tā tukšuma un nedrošuma sajūta, vai ne?

Mums visiem ir paziņas kas to vien dara kā sēž telefonā. Un mums visiem ir arī kāds kas MUMS pārmet, ka mēs sēžam telefonā. Tad kur ir tā robeža starp ”pieņemami” un ”par daudz”? Katram tā ir sava, bet varu atzīties, ka es sevi noteikti nepieskaitīju pie tiem, kas ”daudz” sēž telefonā. Galvenokārt to ”glaudīju” barojot bērnu, tad mēdzu ieiet instagram, vai pinterest, lai itkā iedvesmotos (jāatzīst, ka tā es tikai pārdegu ar idejam, bet par to citā rakstā), bet visumā telefonā apzināti nesēžu, pārsvarā to lietoju paralēli nodarbojoties ar citām lietām-kad kāds uzraksta un es atbildu, un jāatzīst, ka patiešām jūtu, kā mana produktivitāte samazinās. Bieži ir grūti pārslēgties, un daudz kas aizmirstas, piemēram, piedeg ēdiens. Viss ko daru kļūst haotiskāks, un prāts nogurst tā, itkā es darītu daudz daudz vairāk, nekā patiesībā daru. Un tā arī rodas tā depresija, bet tā kā jaunajām māmiņām emocionālā bāze jau tā ir sašķobījusies, domāju ka mums telefonu vispār vajadzētu atņemt, lai prāts atpūšas… Pirms pāris gadiem, kad piedzima mans pirmais bērns, es patiešām daudz sēdēju internetā-Māmiņu klubā, čatoju, un varētu pat teikt, ka nepamanīju kā meita izauga, jo dzīvoju vairāk virtuālajā, nekā reālajā pasaulē. Nekad neko nevarēju paspēt, un domāju- cik grūti gan ir audzināt bērnu, un paralēli veikt mājasdarbus (tīrīt, gatavot ēst). Un tagad man ir divi bērni. Čatiņos vairs nesēžu, bet laika nepaliek vairāk. Itkā visu (primāro) paspēju, tomēr laika trūkst, koncentrēšanās spējas neatjaunojas, uztvere pasliktinās, un prāts notrulinās, nespēju pat uztvert izlasītu tekstu, nespēju lasīt savas mīļās grāmatas. Šīs sajūtas nogurdināta, noskatījos vairākus video par atkarību no telefona, un sapratu, ka man ir reāla problēma, un ir jāmeklē risinājums kā ar to cīnīties.

-”Rupji rēķinot, nedēļā, es telefonam veltu nedalītu uzmanību veselu darba dienu.”

Sākumā, es izpētīju cik tad daudz es sēžu telefonā, un kādas aplikācijas es izmantoju. Lejuplādēju aplikāciju kas izmērīja manu atkarību no telefona (saskaitīja stundas cik es pavadu telefonā, un kurās aplikācijās visvairāk, cik bieži atbloķēju ekrānu u.c., lietoju QualityTime), novēroju es sevi divas nedēļas, un vidēji nedēļā es telefonā ”nosēžu” gandrīz 10 stundas. Kas ir NENORMĀLI, daudz, jo šajās stundās netiek ierēķinātas sarunas. Rupji rēķinot, es telefonam veltu nedalītu uzmanību veselu darba dienu. Lieki teikt, ka jutos nepatīkami pārsteigta, jo nekad nebūtu iedomājusies, ka telefonā pavadu tik daudz laika.. Ekrānu dienā es atbloķēju ap 100 reizēm. Tas ir tik daudz!.. ņemot vērā, ka pati uzskatīju, ka telefonā sēžu tikai kad baroju bērnu ar krūti, vai kad kāds uzraksta… (būtu kaut gulējusi, ne?) Un šīs atkarības ietekme jau nebeidzas tiklīdz telefons tiek nolikts plauktiņā, tā ietekmē manu spriest spēju, un uzvedību ikdienā. Lai nu kā, problēmas situācija skaidra, jāmeklē risinājums.

Padalīšos ar metodēm ko es izmēģināju, lai samazinātu telefona lietošanu , un kā tās mani ietekmēja:

  1. Noņemt notifikācijas- Lasīju, ka noņemot aplikācijām notifikācijas, tās visu laiku nesignalizēs- ”paņem mani rokās”, ”paskaties”, bet ziniet, noņemot paziņojumus… man iekšā bija tāds nemiers, visu dienu spaidīju uz e-pasta ikonas, un skatījos, vai tik kāds nav atsūtījis e-pastu, kaut arī nekam jau nebija jābūt. Beigās attapos spaidot visas aplikācijas uz rinķi. Bet tāda smaga bija tikai pirmā diena, pēc tam jau sāku pierast, un tagad jau esmu tik tālu atradinājusies, ka pat ja redzu, ka man ir pienākusi vēstule, es to atļaujos ignorēt līdz man izvēlētam piemērotam brīdim. Vairs nekādu čatošanu pirms gulētiešanas, es lieku gulēt bērnus, un uzmanību veltu viņiem.
  2. Izveidot ”uzlādes staciju”- Visi jau zinām, ka kamēr telefons lādējas, to lietot nedrīkst, bet domāju, ka lielākā daļa tieši lādē telefonu pie gultas, un to spaida. Nē? Mūsu ģimenē bija tāds ieradums. Līdz es izveidoju ”lādēšanas staciju”. Telefonus mūsu mājā lādējam tikai vienā noteiktā vietā, un tie stāv uz skapīša. Vairs nekādu telefonu guļamistabā. Dažreiz gan vīra telefons atrodas zem spilvena, bet nekas, cīnāmies.
  3. Izdzēst populārāko aplikāciju- Es zināju kura ir mana visbiežāk lietotā aplikācija arī bez statistikas apskates. Un arī Tu noteikti zini savējo. Tā ir tā aplikācija, kurā tu ieej automātiski atbloķējot telefonu. Tā ir tā aplikācija, kurā tu mēdz ieiet uz mirkli, bet pazaudēt stundu. Lūk, izdzēsu (uz vienu dienu) šo aplikāciju, un jutos nervoza, nervozēju, nervozēju, līdz nākamajai dienai, kad sapratu- nekas taču nenotika, nekas nav mainījies, toties laika man tajā dienā bija krietni vairāk! Ir vēl viena metode, kad jāizdzēš to aplikāciju katru reizi kā viņā ieiet, un tas nozīmē, ka tev nāksies viņu no jauna lejupielādēt, lai tajā ieietu, ar laiku tas itkā nogurdina, un tu sāc no tās atteikties, bet teikšu godīgi- lejupielādēt par jaunu es iemācījos diezgan aši. Tas ir tāpat kā iemācīties ātri ievadīt drošības kodu- ar laiku pierodi pie visa, lai tikai tiktu pie kārotā.
  4. Stunda dienā bez ierīces- Šī ir viena no efektīvākajām metodēm. Vismaz man. Uz stundu nolikt telefonu taču nav grūti vai ne? Un pēc nedēļas pagarināt šo ”klusuma periodu”? Tas patiešām strādā izcili.
  5. Pilnīga izolācija- Ja saproti, ka telefona atkarība ir stiprāka par tavu gribasspēku, un galā netiec, bet citiem par to teikt ir kauns. Iesaku ar to cīnīties kā ārsti cīnās ar visām citām atkarībām- ievietot sevi vidē, kur nav kārdinājuma. Aizbrauc uz laukiem, kur ir tik slikts interneta pārklājums, ka vienkārši nav iespējams to izmantot. Varbūt nomaini telefonu, uz veco labo ”podziņu” ierīci? Izaicini sevi, un pierādi sev, ka tu vari atteikties no sociālo tiklu lietošanas vismaz nedēļu. (protams, ja tas nav tavs darbs)
  6. Aizvietot ieradumu- Tu nevari lauzt savus ieradumus, bet vari tos aizvietot. Ja esi pieradusi rītu sākt ar sēdēšanu pidžamā un stundu veltīt telefonam, izmēģini šo ieradumu aizstāt, un no rīta stundu vingro, vai stundu lasi grāmatu. No sākuma man bija žēl veselas stundas lai vingrotu. Vai veselas stundas lai kūņotos pa gultu ar bērniem. Patiešām man šķita, ka lietderīgāk būs telefonā palasīt kādu izglītojošu rakstu, bet pēc trešās dienas, kad ”izglītojošais” raksts netika pat atvērts, un gandrīz stunda aizlidoja instagram skatoties kaut ko, ko pat neatceros, es sāku savu interneta rītu aizstāt ar ņurkošanu pa gultu ar bērniem, un ziniet, sajūta ir laba, vēl jau ik pa brīdim uznāk vainas sajūta, ka šo laiku esmu nobumbulējusi, bet es ar to cīnos, gluži tāpat kā es cīnos ar savu mūžīgo skriešanu, un visa iespēšanu manis pašas izdomātos termiņos.
  7. ”Telefonu spainis”-  Satiekoties ar draugiem, vai ģimenes locekļiem iesaku izveidot telefona kasti, spaini, vai plauktiņu, kur visi novieto telefonus, un tos neizmanto ēdienreizes laikā. Izklausās utopiski ne? Bet patiesībā, tas ir diezgan jautri, jo var pat veikt derības, kurš pirmais nespēs bez telefona iztikt. Katrā ziņā, ja visi nepiekrīt telefonus novietot tālāk, vari palūgt, lai kāds cits ieliek savā kabatā tavu telefonu, lai pašai ir mazāks kārdinājums to pārbaudīt ik pēc 10 minūtēm.
  8. Atslēgt internetu- Samērā labs risinājums, ne tik radikāls, kā pilnīga izolācija, tomēr noderīgs. Telefonu visticamāk spaidīsiet tik pat cik iepriekš, tikai neizmantosiet internetu. Vismaz es apguvu savu telefonu, pārveidoju bildes, aih, izdomāju visādas stulbības, tomēr dienas griezumā telefona lietošanas laiks samazinājās.
  9. Noteikumi- Ir jāizdomā savi noteikumi, kurus censties nepārkāpt, piemēram, nē telefonam zem spilvena, nē telefonam pirms gulētiešanas, nē telefonam vannā. Ja vēlies telefonā pavadīt ne vairāk kā 20 minūtes dienā, tad arī uzliec šādu limitu, un nepārkāp. Gribi vingrot, bet ”nav laika”? Izpildi 10 pietupienus par katru reizi, kad paņem rokās telefonu. Izaicini sevi, un rūpējies par savu veselību.

-”Lai kādas metodes arī neizmēģinātu, tās tik un tā ir ”slidenas”, jo ir vajadzīga tikai viena diena ar 100% brīvu laiku,slinkumiņu, un spēcīgu wifi, lai visu šo izjauktu, un atgrieztos pie atkarības pārvarēšanas pirmās dienas.”

Kopš pati piedomāju pie viedtālruņa lietošanas laika samazināšanas, arvien vairāk pamanu kad cilvēki lieto telefonu visnepiemērotākajās vietās un tas patiešām uzvelk.  (jā, tāpat kā alkoholiķi uzvelk tusiņi) Man visvairāk riebjas tie ”live video”, ko daži blogeri (kuriem dēļ sekotāju skaita vien,būtu jārāda piemērs) atļaujas darīt pie auto stūres, un tas man šķiet jau augstākajā līmenī traki. Telefonu lietošana tualetē, un pie ēdamgalda. Diez telefonu pēc tualetes apmeklējuma kāds arī nomazgā? Telefonu lietošana kino, vai skatoties televizoru. Multi tasking it is. Telefonu lietošana pārejot ceļu, vai braucot ar riteni..uh, daudz, daudz par daudz.

Mums visiem ir jāsaņemas atteikties no pārlieku lielas telefonu lietošanas (vispār jau ne tikai telefonu), lai beidzot sāktu dzīvot reālo dzīvi, kurā ir jātiek galā ar reālām problēmām, un jāaizmirst par virtuālo vidi, jo tā nav tik ļoti svarīga kā varbūt šobrīd šķiet. Internets ir viena laba lieta, bet ir jāprot atrast tas perfektais balanss, lai tā nebūtu par daudz. Un tas nav viegli. Šī ieraksta tapšana man prasīja samērā ilgu laiku, jo bija nepieciešama kārtīga informācijas izpēte,eksperimenti, un pārdomu kopsavilkums… Tomēr ceru, ka kādai tas atvērs acis paskatīties kas notiek apkārt, un varbūt beidzot uzradīsies tas trūkstošais laiks, lai piepildītu savus sapņus, lai uzkrātu enerģiju lieliem darbiem, un varbūt, lai uzsāktu nodarboties ar savu uzņemējdarbību? Es ceru, ka patiešām šis raksts kādai izrādīsies noderīgs, bet varu teikt vienu- man šī raksta tapšana bija ļoti svarīga, un nav svarīgi ko un cik tu izmēģināsi, lai telefonu lietotu mazāk, tiklīdz tu būsi pamanījusi kādā krāsā šodien debesis, un vai gājputni jau atlidojuši, zini -viss būs kārtībā.


Vērts izlasīt:

Mobilā telefona atkarības pazīmes. (angliski)

Pārmērīgas telefona lietošanas ietekme uz bērniem.


 

Varbūt Tev ir pozitīva pieredze, kā mobilo telefonu padarīt par veselīgāku mūsu dzīves sastāvdaļu? Ar prieku izlasīšu Tavu pieredzes stāstu, vai ieteikumus!

paraksts


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s