KĀ RODAS CENA

plānotājs (4)

CIK TAD NU IR?

Patiesībā šo rakstu diezgan vērtīgi būtu izlasīt arī patērētājiem. Respektīvi cilvēkiem, kuri maksā, bet nesaprot – par ko? Kāpēc viss maksā tik ”daudz”?!

Šodien es esmu nolēmusi padalīties ar to, kā es aprēķinu sava darba izmaksas, protams, tīri teorētiski, bez īstiem skaitļiem, jo par to, es uzskatu, mums ir jālemj katram pašam, tomēr lūdzu, vienmēr atcerieties, ka nosakot pārāk zemas cenas, jūs ne vien kropļojat tirgu, bet arī sev radāt pārlieku lielu slogu, kas nekādā ziņā neatmaksājas. Ticiet man – NEATMAKSĀJAS!

Tā kā es darbojos amatniecības nozarē, kas ir saistīta ar šūšanas pakalpojumiem, tad protams, šis raksts būs attiecināms konkrēti uz šūšanas pakalpojumu izmaksām, tomēr pieslēdzot mazumiņu iztēles, jūs šo ”formulu” varēsiet attiecināt uz jebkuru jomu, jā jebkuru, pat metināšanu utml.

ir

Tātad, kas sastāda kleitas cenu?

Izejmateriāli – Pašsaprotami, kleitas cenu sastāda materiālu izmaksas. To materiālu, kas tiek izmantoti tikai šīs kleitas šūšanai. Piemēram, audums, rāvējslēdzējs, spīguļi, gumijas…nu sapratāt.

Ražošanas izmaksas – Ražošanas izmaksas sastāda visi izdevumi, kas rodas darot. Elektrības izdevumi, interneta pieslēgums, telefona pieslēgums, telpu īre. (Arī ja telpas pieder tev pašai, vai tu strādā no mājam, neaizmirsti, ka tās tik un tā nav bez maksas, ir jāmaksā gan nekustamā īpašuma nodoklis, gan telpas jāuztur ekspluatējamā stāvoklī. Atceries, ka ja telpas pieder tev, vai īres līgums ir ļoti izdevīgs, tas ir ieguvums tikai tev, un tavas darbības peļņai, tev NAV jāsamazina gala cena un šis faktors jāpadara izdevīgs patērētājam, tev ir iespēja tādā veidā vairāk nopelnīt, nevis ļaut viņiem maksāt mazāk )

Iekārtu amortizācija – Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka iekārtas nolietojas. Pat ja šujmašīnu es saņēmusi dāvanā, tai ir materiālā vērtība, kura ir jāatpelna. (Ja tu nodarbojies ar uzņēmējdarbību, tev ir jāpelna, ja tas ir hobijs, ok- vari arī dāvināt savus izstrādājumus bez maksas, jo tieši tā tas izskatīsies, ja sava pakalpojuma cenā neiekļausi iekārtu nolietojumu. Ja piedāvāsi lēti savus izstrādājumus, pieaugs klientu loks, pieaugs iekārtu slodze, un pavisam drīz tev būs nepieciešama jauna, labāka šujmašīna, gludeklis, u.c. Bet kas par to maksās? Tu no savas aldziņas? Kāpēc? Vai tu strādā, lai strādātu, vai lai nopelnītu? Tādēļ atceries – iekārtas ir jāatpelna!)

Sīkumi, bez kuriem nevar – Domāju ka kā jebkurā nozarē, arī šūšanā ir nepieciešami daudz sīkumi, par kuriem patērētājs pat nenojauš. Sākot ar adatām, ārdītājiem, diegiem, līdz uzglabāšanas kastēm un skapjiem. Tas viss mums ir jāiegādājas vai ne? Un kur lai tam ņem finansējumu? Finansējums kā vienmēr ir jāparedz pievienojot procentuālu daļu pie cenas. ( Patērētāji bieži domā : Atnesu audumu, viņa uzšuva mēteli no Burdas, un prasa par to bargu naudu!? Kas tad tur ir? Neskatoties uz to cik tur ir nemateriāla ieguldījuma, ir jāsaprot, ka arī zīmuļus, un papīru mums neviens nedod par velti. Vēl jo vairāk – tāmē mēs taču nerakstām – šķēru asināšana, jo tavs mēteļaudums bija briesmīgs! )

Atalgojums par savu darbu – Viena no vissvarīgākajām lietām ir korekts atalgojums par savu darbu. Tā ir summa ko nosakām mēs pašas. Es zinu, ka ir sievietes, kuras priecājas, ja izdodas pārdot izstrādājumu, un ”izbraukt pa nullēm’‘..no malas varbūt jums izklausās muļķīgi, bet tā ir skarbā Latvijas amatnieku vides ikdiena. Cilvēki mēģina nepiemaksāt paši par savu darbu! Cik absurdi tas ir!? Šajā ziņā ir daudz variantu kā aprēķināt tieši sava darba vērību, un ja gribat, varu uzrakstīt arī rakstu par to, bet īsumā vēlos teikt – uzskaitiet laiku, cik patērējāt radot izstrādājumu, un ideālā variantā+fotogrāfiju apstrādes laiku, un internetā ievietošanas laiku, un pārliecinieties, ka nesaņemat mazāk kā minimālo stundas likmi. Lūdzu, novērtējat sevi! (godīgi sakot, es pati pie tā vēl strādāju)

Nodokļi – Un te nāk mani mīļie nodokļi! Nodokļus ir jāmaksā, un par to nevar būt ne runas. Maksājam mēs katrs likmi, kādu esam izvēlējušies izvēloties uzņēmējdarbības formu. Noteikumi katru gadu mainās, un tiem ir ļoti jāseko līdz. (Starp citu, varbūt kādi no jums ir pašnodarbinātā žurnāls excel ar šī gada izmaiņām jau formulā? Es domāju par to 80% likmi uz materiālu izmaksām, pilnīgi riebjas pašai pārrēķināt. ha)

Papildu izdevumi – Un šeit sākas visi papildus izdevumi, par kuriem mēs uzreiz neiedomājamies, bet viņi ir, un viņi grauž tava uzņēmuma attīstību. Šņakstoši, čāpstinoši grauž. Tie ir izdevumi, kas rodas braucot pakaļ materiāliem vai braucot uz pastu, tie ir izdevumi, kas rodas iegādājoties iepakojumus, iegādājoties reklāmas produktus (vizītkartes, zīmodziņus u.c.), tie ir tādi izdevumi kā etsy maksa, un tirgus vietas maksa. Ir daudz tādi sīkumiņi, kas savienojas kopā kā tāds flaberis, un ir liels nesmuks punķis tava uzņēmuma finanšu plūsmā. Vēl ļoti nozīmīgi būtu pieminēt situācijas, kad klientu dēļ tev nākas zaudēt naudu, bet tu tur neko nevari padarīt. Tās ir tādas situācijas, kad tu plāno savu laiku, bet klients neierodas uz laikošanu norunātajā laikā, vai tad, kad viena individuāla klienta dēļ tev ir jādodas uz veikalu, iegādāties kaut ko, teiksim citas krāsas rāvējslēdzēju. (Lielus zaudējumus uzņēmējdarbībai rada arī pazīstamu cilvēku apkalpošana. Pirmkārt, ļoti bieži viņi negrib meklēt materiālus paši, aizbildinoties, ka nezin jau kādu vajag, nemācēs atrast, utt. Mēs visas zinām, ka tās ir muļķības- viņām vienkārši negribās to darīt, bet tādā veidā klientam arī neradīsies iespaids, par to cik laika paņem auduma atrašana, un cik vispār veikalos audumi maksā. Otrkārt, pazīstamajiem ir tendence nākt ciemos ar saldumiem un citām nevajadzīgām lietām, cerībā, ka pakalpojums būs lētāks, jā vēl lētāks kā ar tuvinieka atlaidi, ha. Bet atcerieties! ( es arī pati pie tā ļoti strādāju) Tavs darbs ir svarīgs un nozīmīgs! Radinieks strādājot bankā tev nekādas ekstra atlaides nevarētu dot, tāpat arī tev to darīt nevajadzētu! Un ja man lūdz darīt kaut ko tādu, ko es negribu, es tam vienkārši pievienoju maksu, piemēram – auduma atrašana : degviela+4h mana laika = 30 eur, apmierina? Nē, ok meklē pati.) Aizklačojos, bet jā, neaizmirsti pievienot izstrādājuma cenai procentuālu daļu, ko varēsi novirzīt papildu izdevumu segšanai.

PEĻŅA!

Esam nonākuši pie svarīgās daļas : peļņas. Ļoti daudz man pazīstamu rokdarbnieku īsti nesaprot, ko es domāju sakot peļņa. Viņas to jauc ar to summu, ko tu saņem par savu darbu. Bet tā nav tā summa. No, no no! Tavs atalgojums, ir tavs atalgojums, ko tu saņem par izpildīto funkciju, peļņa ir nauda ko tu saņem ar savu darbu. Saprati? Vienkāršāk varbūt būtu izskaidrot : Iedomājies ka tu vairs nešuj pati, tu algo darbinieku. Ja tu darbiniekam turpināsi maksāt tāpat kā maksāji sev, un cena nemainīsies, tad tev nebūs nekāda ieguvuma no uzņēmējdarbības. Izstrādājuma izgatavošanas izdevumos ir iekļauta arī šuvējas alga, bet izdevumiem ir jāpievieno arī peļņa. Peļņa ir nauda tavam uzņēmumam. Nauda, kas ir kā buferis negaidītiem notikumiem, piemēram, kad vajadzīga jauna šujmašīna, vai tiešām ir nepieciešams papildus darbinieks. Saproti, ka jebkurā situācijā, tev ir jānopelna, citādi tas nebūs nekāds bizness, bet hobijs. Cik lielai jābūt peļņai? Daudzi uzņēmēji uzskata, ka peļņai ir jābūt tikpat lielai, kā izmaksām, tātad tas būtu pirmais x2 gājiens, un mēs iegūtu vairumtirdzniecības cenu.

FINĀLA CENA

Visbeidzot esam nonākušas pie galējas cenas! Šī cena saucas – mazumtirdzniecības cena. Cena , ko nosaucam savam klientam aci nepamirkšķinot, bet ļoti mīļam un labam klientam, mēs varam no šīs cenas iedot atlaidīti, un labākais ir tas, ka tādējādi necietīs mūsu uzņēmuma attīstība. Šī cena veidojas dubultojot vairumtirdzniecības cenu. tātad Vairumtirdzniecības cena x 2 = cena kas jānosauc klientam. Tādējādi tu pasargāsi sevi, ja izstrādājumam būs jānolaiž cena, izpārdošanās utml. Kādēļ ir nepieciešama vairumtirdzniecības cena un mazumtirdzniecības cena?? Jo kādreiz varbūt tev kāds piedāvās izpildīt lielu pasūtījumu, un gaidīs tavu mazumtirdzniecības cenu, bet tad tu nevarēsi to samazināt, jo visu laiku esi tirgojusies ar savu vairumtirdzniecības cenu. Un ja tu to samazināsi, tad vienkārši nebūs peļņas… Pat ja tu nedomā kādreiz pārdot vairumā! ir vērts aizdomāties, jo ja tu kādreiz gribēsi ievietot savu produkciju kādā veikalā (vai dot jebkuram citam, lai to pārdod), tev būs nepieciešams noteikt vairumtirdzniecības cenu, jo ļoti daudzos amatnieku veikalos ir 100% uzcenojums. Šis ir ideālais sava izstrādājuma cenas noteikšanas paņēmiens, bet kā ir realitātē?

Diemžēl jāsaka godīgi, Latvijā ļoti reti ir iespējams savu darbu pārdot par adekvātu summu. Uzņēmumiem nav iespējas augt, jo patērētāji vienkārši nespēj pacelt šīs summas. Ja es par dienas darbu vēlos saņemt vismaz 25 eur, (kas ir ļoti maz) un pārējās izmaksas sastāda, teiksim 30 eur (kas arī ir maz, ja tajā tiek ieskaitīti kleitas materiāli un komunikācijas) , tas nozīmē, ka izmaksas jau ir 55 eur. Ar peļņu tas ir 55×2=110 eur, un fināla cena tad būtu 110×2- 220 eur! Latvijā es knapi var pārdot kleitu par 110 eur, kur nu vēl par 220.. Tādēļ arī pagaidām manam uzņēmumam izaugsme tik drīz nespīd. Bet kādēļ tā? Tā visa ir mūsu pašu vaina! Nezināšana, un sava darba nenovērtēšana. Diemžēl, bet fakts. Un ļoti lielu triecienu kopējam cenu tirgum dod šīs nozares ”speciālistes” kas dara uz ķep ļep, un klienti pieņem, ka visas tā dara, tikai cenas atšķiras. Godīgi varu teikt ka tā nav! Ir ļoti daudz labu speciālistu, kuriem cenas ir adekvātas kvalitātei, un tiklīdz saņemsiet izstrādājumu, sapratīsiet, par ko maksājāt.

Ar cieņu,

paraksts


P.S.- Nekad nedomājat – cik es maksātu par šo? Jūs to varat izgatavot pati, kādēļ lai jūs vispār to pirktu? Šajā ziņā, Jūsu viedoklis nav objektīvs, it ne maz!


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s